skūpstīt
skūpstīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Skart (kādu, ko) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu.
PiemēriViegli caur pirkstiem laidu viņas biezos matus un skūpstīju viņu vēl un vēl.
- Viegli caur pirkstiem laidu viņas biezos matus un skūpstīju viņu vēl un vēl.
- Es Tevi skūpstīt drīkstu Vien uz vaiga - Kā vēsma pieskarties, kas garām slīd...
- Skūpsta lielo spēku prata novērtēt valdošās šķiras jau sirmā senatnē - lika zvērēt padevību, skūpstot kunga roku, kājas, piedurkni, zemi.
- pārn. Cik aizgrābta sirds! Tā apkamptu, skūpstītu radību plašo.
1.1.intrans.
PiemēriElmārs cieši saspieda viņas plecu.. Tad sāka ātri skūpstīt - noskūpstīja uz lūpām, vaiga, kakla.
- Elmārs cieši saspieda viņas plecu.. Tad sāka ātri skūpstīt - noskūpstīja uz lūpām, vaiga, kakla.
Avoti: 7-1. sējums