Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
skūties
skūties skujos, skujies, skujas, pag. skuvos; refl.
Skūt sev apmatojumu, parasti bārdu.
PiemēriJa cilvēks ir noaudzis ar bārdu, tad viņam jāskujas..
Stabili vārdu savienojumiGludi skūties.
Avoti: 7-1. sējums