Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
skaļš
skaļš -ais; s. -a, -ā
skaļi apst.
1.Tāds, kam ir samērā augsts skaļuma līmenis (par skaņu). Tāds, kas rada skaņas ar samērā augstu skaļuma līmeni.
PiemēriSkaļš kliedziens.
  • Skaļš kliedziens.
  • Skaļi smiekli.
  • Skaļa mūzika.
  • Skaļa rūkoņa.
  • Skaļi soļi.
  • Skaļš radiouztvērējs.
  • Gaitenī bija saklausāmas skaļas, satrauktas balsis, taču saprast, par ko tiek runāts, Mednim neizdevās.
  • Aizvien tuvāk kļuva dzirdams daudzu rēcošo motoru troksnis: tas ātri pieauga, kļuva skaļāks, līdz pārvērtās ellišķīgā dārdoņā.
  • Mēs tikko esam piesēdušies pie brokasta galda, kad atskan skaļš zvans un istabā iebrūk Kirils ar milzīgu mugursomu.
  • pārn. Smaržas top skaļas Kā bungas un stabules..
  • Es lasīju skaļi, Marta klausījās..
Stabili vārdu savienojumiLasīt skaļi (arī balsī).
1.1.Tāds, kur ir skaņas ar samērā augstu skaļuma līmeni (par vietu, telpu, vidi).
PiemēriSkaļš mežs.
  • Skaļš mežs.
  • Virsnieku plītēšana ātri gāja uz augšu. Istaba tika arvien skaļāka, sarunas raibākas un vaļīgākas.
  • ..sarkandaugavieši ieraduši runāt pilnā balsī, jo darbdienās strādā rūpnīcu skaļajos cehos..
  • ..skaļais jaunceltņu loks ap mums atgādina, ka viss iecerētais ir tuva īstenība.
1.2.Tāds, kad ir skaņas ar samērā augstu skaļuma līmeni (par laikposmu).
PiemēriSkaļš rīts.
  • Skaļš rīts.
2.Tāds, kur ir drūzma, dzīva transporta kustība (parasti par vietu).
PiemēriIelās ar ledus kapļiem un lāpstām trokšņaini rosījās sētnieki, apstādījumos atkal smējās un lallināja bērni. Pilsēta pēkšņi kļuva skaļāka, nemierīgāka.
  • Ielās ar ledus kapļiem un lāpstām trokšņaini rosījās sētnieki, apstādījumos atkal smējās un lallināja bērni. Pilsēta pēkšņi kļuva skaļāka, nemierīgāka.
  • ..pēc tam būs skaļā šķērsieliņa, kuru atceroties ausīs vienmēr rībēs nepārtraukts, griezīgs tarkšķis..
  • Iela soļu dimā saulaina un skaļa. Šķiedis gaismu ielās ļaužu pēkšņais prieks.
3.Tāds, kas mēdz daudz, spēcīgā balsi runāt, arī smieties, dziedāt u. tml.
PiemēriSkaļš puisis.
  • Skaļš puisis.
  • Skaļas meitenes.
  • Sevišķi skaļš viņu vidū bija tievais un garais seminārists.. Viņa balss aizvien skanēja pāri visām..
  • Simsons: Viņa ir ekscentriska un moderni tukša. - Bicēns: Vai tu mazliet nepārspīlē? - Simsons: Bet ļauna viņa nav. Tikai pārāk skaļa.
  • Puišeļi bija pieci, visi kā viens baltām galvām, spridzīgām, zilām acīm un skaļi kā cīruļi.
3.1.Tāds, kas mēdz radīt spēcīgas, parasti balss, skaņas (par dzīvniekiem).
PiemēriKlusumu pārtrauca meža balsis. Visskaļākie bija strazdi.
  • Klusumu pārtrauca meža balsis. Visskaļākie bija strazdi.
3.2.Tāds, kas cenšas pievērst sev uzmanību, izcelties. Neapvaldīts.
PiemēriVieniem.. [mākslinieks] kā režijā, tā aktiermākslā šķiet eleganti apburošs, citiem - pārāk skaļš un drusku ārišķīgs..
  • Vieniem.. [mākslinieks] kā režijā, tā aktiermākslā šķiet eleganti apburošs, citiem - pārāk skaļš un drusku ārišķīgs..
4.Tāds (piemēram, psihisks stāvoklis), kas ir saistīts ar spilgtām ārējām izpausmēm.
PiemēriSkaļš prieks.
  • Skaļš prieks.
  • ..bērinieki sāka klausīties viņa nemitīgā pļāpāšanā, skaļa jautrība uz kādu laiku atkal atdzīvināja Vanaga groka un Oša alus jau manāmi pagurdinātos viesus.
  • «Māmiņ, laikam esmu pārāk nogurusi, lai skaļi priecātos,» Mirdza taisnojās.
  • pārn. Vilciens. Nemitīgais skrējējs un tālumu alcējs brāzās cauri Viršu silam... Nepieguris viņš tagad ielauzās meža dziļajā klusumā, satraucot to ar savu skaļo nemieru. Ātrāk, ātrāk! Tālāk, tālāk!
4.1.Tāds, kur ir spilgti kontrasti (piemēram, par mākslas darbu). Tāds, kam ir krasas krāsu toņu atšķirības.
PiemēriTai zemē zinu zeļam rūtu... Zieds neuzplaukst ar krāsu skaļu. Es ierūgtenu dvašu jūtu. Maigs veras zaļums.
  • Tai zemē zinu zeļam rūtu... Zieds neuzplaukst ar krāsu skaļu. Es ierūgtenu dvašu jūtu. Maigs veras zaļums.
4.2.Tāds, kas tiek atklāti, neslēpti pateikts.
PiemēriNetici, ja skaļi kāds stāsta par savām jūtām, dižojas ar saviem uzskatiem. Jo lielākas jūtas, jo augstāku žogu tās meklē, aiz kura aizslēpties.
  • Netici, ja skaļi kāds stāsta par savām jūtām, dižojas ar saviem uzskatiem. Jo lielākas jūtas, jo augstāku žogu tās meklē, aiz kura aizslēpties.
  • Mazu, mazu daļu Savas laimes sveic. Negaidi, lai skaļi Tavu darbu teic.
  • Līzes radi centās izdibināt, kas īsti ir jaunais vīrs. Tā kā skaļi to nedrīkstēja darīt, visos kaktos notika sačukstēšanās..
4.3.pārn. Tāds, kas satur izteiksmīgus, arī jūsmīgus vārdus (parasti nepamatotus satura, faktu ziņā) – par tekstu, izteikumu u. tml.
PiemēriSkaļas frāzes.
  • Skaļas frāzes.
  • Skaļus vārdus vējš izmētā. Klusie iesēžas atmiņā.
  • Smalki un neuzkrītoši autors atklāj savu rūpi par dabu. Viņš nelieto skaļus vārdus, nosodīdams tos, kas, garām ejot, saspārda skudru pūzni vai nomet degošu sērkociņu.
  • J. Sudrabkalna kritikās nav skaļu aicinājumu vai lozungu..
4.4.Tāds, kurā ir intensīva darbība, rosība, arī notikumi u. tml. (piemēram, par laikposmu).
PiemēriVakars izvērtās skaļš un jautrs. Nevienam nebija garlaicīgi..
  • Vakars izvērtās skaļš un jautrs. Nevienam nebija garlaicīgi..
  • Dienas klusas, dienas skaļas Tavām dienām pāri krīt.
4.5.Tāds, kas rada īpašu ievērību (piemēram, par notikumu, norisi).
PiemēriMāja ir ļoti lepna. Kāds advokāts to cēlis sev, cerēdams uz skaļām, ienesīgām prāvām.
  • Māja ir ļoti lepna. Kāds advokāts to cēlis sev, cerēdams uz skaļām, ienesīgām prāvām.
5.reti Viegli skaldāms (par kokiem, malku u. tml.).
PiemēriJa skalu malka bij laba, skaļa, tad skali plīsa paši no sevis.
  • Ja skalu malka bij laba, skaļa, tad skali plīsa paši no sevis.
Avoti: 7-1. sējums