skaņš
skaņš -ais; s. -a, -ā
skani apst.
1.Skanīgs2. Arī skaļš1.
Piemēri..mūsu šī vakara sarunas laikā nebija ne reizi atskanējuši šie viņai tik raksturīgie skaņie smiekli, kuri senāk pavadīja vai katru teikumu..
2.Tāds, kas rada skanīgas, arī skaļas skaņas. Arī skanīgs1.
PiemēriSkaņš trauks.
2.1.Tāds, kur izplatās skaļas, arī skanīgas skaņas (par telpu, vietu, vidi).
PiemēriLai atskan gaiši meklētāja dziesma Pār skaņiem tālumiem, kur atbalss plašs [atbalss plaša]..
2.2.Tāds, kad izplatās skaļas, arī skanīgas skaņas (par laikposmu).
PiemēriLaiks, silts un skaņš, ka katru mazāko troksnīti jo tālu var sadzirdēt..
Avoti: 7-1. sējums