skaņot
skaņot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.mūz. Regulējot panākt, ka (mūzikas instrumentam, tā detaļām, piemēram, stīgām, mēlītēm) rodas noteikts skaņas augstums.
PiemēriMūziķi, ieņēmuši savas vietas, skaņoja instrumentus. Pie pults iznāca diriģents.
2.tehn. Ar attiecīgajiem paņēmieniem panākt, ka (ierīcei, aparātam u. tml.) rodas vēlamais tehniskais stāvoklis.
PiemēriSkaņot radiouztvērēju.
Avoti: 7-1. sējums