Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
skaida
skaida -as, s.
1.Sita (kādas, parasti samērā sīkstas, vielas, piemēram, koksnes, metāla, plastmasas) daļiņa, kas parasti rodas, ja (uz to) iedarbojas, (to) apstrādā ar griezējinstrumentu.
PiemēriKoka skaidas.
Stabili vārdu savienojumiSkaidu betons.
2.Būvmateriāls — no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam).
PiemēriJumta skaidas izgatavo no priedes, egles un apses koka klučiem, plēšot šķiedru ar speciālu ēveli paralēli šķiedru virzienam.
3.Maza, plāna, īpaši veidota (kā) sloksne, plāksne u. tml. Arī skaidiņa2.
PiemēriZiepju skaidas.
Avoti: 7-1. sējums