skaida
skaida -as, s.
1.Sita (kādas, parasti samērā sīkstas, vielas, piemēram, koksnes, metāla, plastmasas) daļiņa, kas parasti rodas, ja (uz to) iedarbojas, (to) apstrādā ar griezējinstrumentu.
PiemēriKoka skaidas.
- Koka skaidas.
- Metāla skaidas.
- Zāģu skaidas.
- Skaidu plāksne.
- Zēns grieza kadiķus, drāza un asināja, taisīdams staklītes, ka skaidas skrēja uz visām pusēm.
- Kur cērt, tur skaidas lec.
- Urbšanas laikā skaidas no urbuma netiek izceltas, bet laiku pa laikam urbis no tā jāizņem, lai tās iztīrītu.
Stabili vārdu savienojumiSkaidu betons.
- Skaidu betons — Skaidbetons.
2.Būvmateriāls – no koka gabala nošķelta neliela, plāna plāksne (jumta segumam).
PiemēriJumta skaidas izgatavo no priedes, egles un apses koka klučiem, plēšot šķiedru ar speciālu ēveli paralēli šķiedru virzienam.
- Jumta skaidas izgatavo no priedes, egles un apses koka klučiem, plēšot šķiedru ar speciālu ēveli paralēli šķiedru virzienam.
- Jumti bija raibi, pielaboti un gandrīz baltām un tumšdzeltenām skaidām un vairāk vai mazāk ielīkusi kā izkāmējušu suņu sāni.
- Jau senos laikos mūsu senči no baļķiem, brusām un dēļiem cēla sev mājokļus, jumtus klāja ar skaidām.
3.Maza, plāna, īpaši veidota (kā) sloksne, plāksne u. tml. Arī skaidiņa2.
PiemēriZiepju skaidas.
- Ziepju skaidas.
- Gatavojot kaltētus dārzeņus, burkānus, kāļus, sīpolus, selerijas un pētersīļus notīra, sasmalcina skaidās vai sagriež plānās šķēlēs.
Avoti: 7-1. sējums