skaitīties
skaitīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Būt, tikt uzskatītam (par ko).
PiemēriBija nomiris Kuiļu mežsargs, kurš mums skaitījās attāls radinieks.
2.Nosaukt savu atrašanās vietas numuru kādā kopumā, parasti ierindā.
Avoti: 7-1. sējums