skaitlis
skaitlis -ļa, v.
1.mat. Kādas kopas nemainīgs elements, ko izmanto (kā) daudzuma konstatēšanai.
PiemēriNegatīvs skaitlis.
Stabili vārdu savienojumi(Savstarpēji) pretēji skaitļi.
2.val. Gramatiska kategorija, kas atspoguļo nojēgumu par ko vienu (retāk diviem, trim), pretstatot to nojēgumam par vairākiem, daudziem.
PiemēriAbu skaitļu - vienskaitļa un daudzskaitļa - formas ar vienādu leksisko nozīmi ir tiem lietvārdiem, kas apzīmē atsevišķus skaitāmos priekšmetus..
3.val. Savienojumā «skaitļa vārds»: vārdšķira, pie kuras pieder vārdi, kas ir abstraktu skaitļu vai skaitļos izteikta priekšmetu skaita nosaukumi vai kas nosauc priekšmetu kārtību, kādā tie atrodas īstenībā vai seko cits citam, šos priekšmetus minot vai skaitot. Šīs vārdšķiras vārds.
Stabili vārdu savienojumiKārtas skaitļa vārds. Kopuma skaitļa vārds.
Avoti: 7-1. sējums