skaitīt
skaitīt -u, -i, -a, pag. -īju
1.intrans. Secīgi saukt skaitļus.
PiemēriSkaitīt līdz desmit.
1.1.trans. Konstatēt (kā) daudzumu, piešķirot katram (tā) elementam noteiktu skaitli (par cilvēkiem).
PiemēriSkaitīt naudu.
Stabili vārdu savienojumiDienas ir skaitītas. Skaitāmais koks.
1.2.trans. Par ierīcēm, iekārtām u. tml.
Piemēri..vecais sienas pulkstenis gurdi skaita sekundes, kas kļūst par minūtēm un stundām.
1.3.trans. Uzskatīt par (kāda laikposma, notikuma) sakuma momentu.
PiemēriAr simfonijām dažkārt ir tāpat kā ar gadu skaitīšanu. Citi skaita no Ādama laikiem, citi no Kristus dzimšanas.
2.trans. Runāt (ko iegaumētu).
Piemēri..vīri un sievas, pirms tiek atstāta dievvārdu telpa, galvas nodūruši, klusībā skaita tēvreizi.
Stabili vārdu savienojumiSkaitāmais pantiņš. Skaitīt pātarus (kādam).
2.1.Monotoni runāt (parasti vienu un to pašu).
Piemēri«Trepes, trepes, trepes,» Zvans skaitīja, gudrodams, kur vislabāk tās meklēt.
3.trans. Vērtējot, salīdzinot, arī grupējot uzskatīt par piederīgu (kādam kopumam, daudzumam). Uzskatīt, ka (notikums, fakts u. tml.) ir īstenojies.
PiemēriPar omulīgas saviesīgās sadzīves jaucējiem tur uzstājās.. daži kungi, kas sevi laikam gan skaitīja pie izglītotiem..
Avoti: 7-1. sējums