skaitīties
skaitīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.
1.Būt, tikt uzskatītam (par ko).
PiemēriBija nomiris Kuiļu mežsargs, kurš mums skaitījās attāls radinieks.
- Bija nomiris Kuiļu mežsargs, kurš mums skaitījās attāls radinieks.
- Blaumanis Brāķos skaitījās saimnieks, bet saimniecībā gan īstas saimnieka rokas nevarēja manīt..
- «Bet kur tad viņš ir, tas jūsu Toms? Stāsta, es pat viņa brigādē skaitoties...»
2.Nosaukt savu atrašanās vietas numuru kādā kopumā, parasti ierindā.
Avoti: 7-1. sējums