skaldīt
skaldīt -u, -i, -a, pag. -īju; trans.
1.Ar triecieniem dalīt (kādu materiālu, parasti koksni) šķiedru garenvirzienā. Šādā veidā gatavot (ko), arī pārveidot (ko).
PiemēriMalkas skaldāmais cirvis.
Stabili vārdu savienojumiKā ar cirvi skaldīt. Skaldīt matus.
1.1.intrans.
PiemēriJēkabs, zobus sakodis, trīs mēnešus Pāles mežos zāģēja, skaldīja un krāva.
1.2.intrans. Būt derīgam šādai (kā) dalīšanai (parasti par cirvi).
PiemēriTev patīk, ja nazis ir uztrīts, ja šķēres ir asas, ja cirvis labi skalda.
2.Ar triecieniem dalīt (piemēram, akmeņus) noteiktas formas gabalos.
PiemēriSenās dolomīta pilis, katedrāles un aizsardzības būves Latvijā visbiežāk celtas no skaldītiem akmeņiem, sasaistot tos ar kaļķu javu.
2.1.Sitot (ar asu priekšmetu), dalīt, drupināt nost.
Piemēri..te tēlnieks akmens sejai skalda lieko nost..
3.Strupi, asi, arī kategoriski teikt, runāt.
PiemēriVecā smaidīja vien un skaldīt skaldīja: «Nu, znotiņ, kad atnāksi pie mums...»
4.fiz., ķīm. Iedarbojoties (piemēram, uz vielu, tās molekulām, atomiem) ķīmiski, fizikāli, panākt, būt par cēloni, ka rodas, veidojas (to) atsevišķas sastāvdaļas.
PiemēriSkaldīt molekulu.
Stabili vārdu savienojumiSkaldāmie materiāli.
Avoti: 7-1. sējums