skalot
skalot -oju, -o, -o, pag. -oju; trans.
1.Vairākkārt mērcot (parasti ūdenī, kādas vielas ūdens šķīdumā), arī aplejot (ar tiem), panākt, ka (kas) tiek atbrīvots no kā nevēlama (piemēram, mazgāšanas līdzekļa paliekām). Kļūst tīrs. Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) kļūst tīrs (piemēram, par ūdeni).
PiemēriSkalot dvieļus.
- Skalot dvieļus.
- Skalot aizkarus.
- Skalot matus.
- Skalot kannu.
- Skalot pudeles.
- Ūdens skalo kartupeļus.
- Upē skalotas un vējā žāvētas drēbes izgaroja tīkamu svaigumu: to ieelpojot, gribējās būt labam.
- ..redzēju viņu no viņsētas laipām kājas skalojam..
- Bērnu skalojot, ūdens jālej uz pleciem, bet nevis uz pakauša.
- ..šalca ūdens no sētnieku šļūtenēm, rīta agrumā skalojot ietves.
- pārn. Manus matus saule skalos. Spēki manī celsies lieli..
- pārn. Es te sevi ar gaismu skalošu - lietus kritīs vai sniegs.
1.1.Šādā veidā atbrīvot (no netīrumiem).
PiemēriAr troksni [no krāna] šāvās laukā auksta ūdens šalts. Toms, zobus klabinādams, skaloja nost ceļa putekļus.
- Ar troksni [no krāna] šāvās laukā auksta ūdens šalts. Toms, zobus klabinādams, skaloja nost ceļa putekļus.
1.2.Plūstot pa (kā) virsmu, aiznest (ko) no tās (par ūdens strūklu, šalti).
Piemēri..[sieviete] stāstīja par sevi, par darbu, un, kad vārdi aprāvās, varēja dzirdēt, kā lietus negausīgi skaloja jumta skārdu.
- ..[sieviete] stāstīja par sevi, par darbu, un, kad vārdi aprāvās, varēja dzirdēt, kā lietus negausīgi skaloja jumta skārdu.
- Jūra šalkodama skaloja smiltis, kas pēc viļņu aizritēšanas blāvi spīdēja septembra saulē.
- Bet lietus tikai gāž, skalodams visu, kas virs zemes.
- pārn. Rudens slīpais lietus Skalo pasauli.
2.Ar šķidrumu, tā strūklu tīrīt, arī atbrīvot no kā nevēlama (orgānu, ķermeņa dobumu u. tml.).
PiemēriSkalot kaklu.
- Skalot kaklu.
- Skalot ausi.
- Skalot aci.
- Ja paredzēta kuņģa operācija, tad vakarā pirms operācijas kuņģis jāizskalo. Kuņģi skalot nedrīkst, ja tas asiņo.
- Pamanot pirmās botulisma pazīmes, ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk atbrīvot kuņģi un zarnas no inficētā produkta. To panāk, skalojot kuņģi..
3.Ar ūdens strūklu atbrīvot kādu maisījumu no nevajadzīgām sastāvdaļām, lai iegūtu (ko).
PiemēriSkalot zeltu.
- Skalot zeltu.
- Skalot rūdu.
- Skalot granti.
4.parasti 3. pers. Ilgāku laiku ārdoši iedarboties uz reljefu, iežiem, celtnēm u. tml. (par ūdeņiem). Ilgāku laiku ārdoši iedarbojoties, radīt (ko).
PiemēriSmilšainā piekrastē, kur viļņi pastāvīgi skalo un pārvieto smiltis, dzīvo mikroskopiski tārpi..
- Smilšainā piekrastē, kur viļņi pastāvīgi skalo un pārvieto smiltis, dzīvo mikroskopiski tārpi..
- Viļņi, triecoties pret krastu, izveido līdzenu platformu un skalo krastu, kamēr rodas stāva krauja.
- Liedagā ledus ciļņus slinki skaloja jūra.
- pārn. Tautiskā kustība jau stipri sāka skalot šī laikraksta [«Mājas Viesa»] saimnieciskos pamatus.
5.parasti 3. pers. Ar savu plūsmu virzīt (ko) laukā (no kurienes) – parasti par lietu, paliem.
PiemēriLietus skalo medu no ziedošām liepām.
- Lietus skalo medu no ziedošām liepām.
- ..Un mūžam jauni pali plūdīs, Iz dzelmēm pērles skalojot.
5.1.Ar savu plūsmu virzīt (ko) sev līdzi, uz priekšu, prom u. tml. (parasti par straumi, viļņiem).
PiemēriPie viena vītola stumbra zemē bija nobērtas sīkas, izkaltušas un salauzītas niedres, kādas ezers nerimtīgi skalo uz malu.
- Pie viena vītola stumbra zemē bija nobērtas sīkas, izkaltušas un salauzītas niedres, kādas ezers nerimtīgi skalo uz malu.
- ..upes brāžas no kalniem lejup, skalodamas līdzi auglīgo sarkano augsni.
- pārn. ..gaismas un gaisa viļņi likās pāri visai zemei plūstot un visu projām skalojot, kas tur sakrājies no netīruma..
Avoti: 7-1. sējums