Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
skanīgums
skanīgums -a, v.; parasti vsk.
1.Vispārināta īpašība → skanīgs1, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriFlautas skanīgums.
2.Vispārināta īpašība → skanīgs2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
PiemēriMūzikas skanīgums.
3.Vispārināta īpašība → skanīgs3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Piemēri..dzejoļos ritms, atskaņas, paša panta skanīgums sāk dominēt tādā mērā, ka dzejoļa saturs.. aizbīdās it kā kaut kur tālāk..
Avoti: 7-1. sējums