skara
skara -as, s.
1.bot. Ķekars, kura galvenajai asij ir sānu asis ar vienkāršas vārpas vai ķekara uzbūvi.
PiemēriSmilgas skara.
- Smilgas skara.
- Lāčauzas skara.
- Skābenes skara.
- Ceriņu skaras.
- Auzu stumbrs augšdaļā sazarojas, un katrā atzarojuma gala ir divziedu vārpiņa. Šādu ziedkopu sauc par skaru.
- Zāļu ziedi apvienoti mazas vārpiņās, kas savukārt sakopotas vārpās, skarās vai vārpskarās.
2.Garena dažu augu ziedkopa (piemēram, spurdze, vārpa).
PiemēriBērzu skaras.
- Bērzu skaras.
- Lazdu un riekstkoku ziedu veidojums jau noteikti piemērots vēja iedarbībai, jo no skarām birstošos ziedputekšņus vējš viegli pārnes uz drīksnām.
3.Atsevišķs, garens veidojums, kas ir atdalījies (no kā).
PiemēriLiela vīrieša bikses, galos vienās skarās..
- Liela vīrieša bikses, galos vienās skarās..
- Kaut varētu saskatīt visniecīgāko mākoņu skaru, tad liktos tāpat kā dzimtajā pusē.
- Tu - mans rīts un mana rieta liesma, Visu tev - un it ne skaras sev.
Avoti: 7-1. sējums