Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
skara
skara -as, s.
1.bot. Ķekars, kura galvenajai asij ir sānu asis ar vienkāršas vārpas vai ķekara uzbūvi.
PiemēriSmilgas skara.
2.Garena dažu augu ziedkopa (piemēram, spurdze, vārpa).
PiemēriBērzu skaras.
3.Atsevišķs, garens veidojums, kas ir atdalījies (no kā).
PiemēriLiela vīrieša bikses, galos vienās skarās..
Avoti: 7-1. sējums