skatuve
skatuve -es, dsk. ģen. -vju, s.
1.Vieta, kur notiek izrāde. Izrādēm īpaši iekārtota telpa, arī telpas vai celtnes daļa.
PiemēriTeātra skatuve.
Stabili vārdu savienojumiIeraudzīt skatuves (arī rampas) gaismu.
1.1.ģen.: skatuves, adj. nozīmē Saistīts ar mākslas veidiem, kuru darbus izrāda šādā vietā, arī telpā, telpas vai celtnes daļā, tiem raksturīgs.
PiemēriSkatuves māksla.
Avoti: 7-1. sējums