skaņkārta
skaņkārta -as, s.; mūz.
Savstarpēji pakārtotu skaņu sistēma, kuras apvieno tonika.
PiemēriNo 17. gadsima Eiropas mūzikā dominēja divas skaņkārtas - mažors un minors -, kas saglabā savu nozīmi līdz mūsu dienām.
- No 17. gadsima Eiropas mūzikā dominēja divas skaņkārtas - mažors un minors -, kas saglabā savu nozīmi līdz mūsu dienām.
- Parastās septiņpakāpju diatoniskās skaņkārtas papildināšana ar jaunām pakāpēm iezīmēja reālistiskos panākumus skaņkārtas vēsturiskajā attīstībā, kas atšķirībā no modernistu divpadsmit pakāpju hromatiskās sistēmas galu galā noveda pie divpadsmitpakāpju diatoniskās sistēmas.
Avoti: 7-1. sējums