Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
skeletēt
skeletēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; trans.
Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
PiemēriNo ziemošanas vietām iznāk zemenāju lapgrauzis un skeletē jaunās lapas vai izgrauž tajās caurumus.
  • No ziemošanas vietām iznāk zemenāju lapgrauzis un skeletē jaunās lapas vai izgrauž tajās caurumus.
  • Jaunie [ābeļu tīklkodes] kāpuri sākumā izēd pumpurus, skeletē jaunās lapas..
Avoti: 7-1. sējums