skeletēt
skeletēt parasti 3. pers., -ē, pag. -ēja; trans.
Ēst lapu plātnes mīkstās daļas, atstājot dzīslojumu neskartu (par kukaiņiem).
PiemēriNo ziemošanas vietām iznāk zemenāju lapgrauzis un skeletē jaunās lapas vai izgrauž tajās caurumus.
Avoti: 7-1. sējums