skeptiķis
skeptiķis -ķa, v.
skeptiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Skepticisma (1) piekritējs.
Piemēri..Markss [jaunībā] vēl nebija atteicies no epikūriešu, stoiķu un skeptiķu apvienošanas vienā filozofijas virzienā - pašapziņas filozofijā. Tas nozīmē, ka viņš vēl nesaskatīja visu materiālisma un ideālisma pretstata nozīmi.
2.Cilvēks, kam ir raksturīga skepse, arī skepticisms2.
PiemēriSkeptiķi var smīkņāt un neticībā kratīt galvu!.. Romeo un Džuljetas dzīvo tikai dzejnieku iztēlē... Ģimenē noteicējs ir pieradums.
Avoti: 7-1. sējums