skeptiķis
skeptiķis -ķa, v.
skeptiķe -es, dsk. ģen. -ķu, s.
1.Skepticisma (1) piekritējs.
Piemēri..Markss [jaunībā] vēl nebija atteicies no epikūriešu, stoiķu un skeptiķu apvienošanas vienā filozofijas virzienā - pašapziņas filozofijā. Tas nozīmē, ka viņš vēl nesaskatīja visu materiālisma un ideālisma pretstata nozīmi.
- ..Markss [jaunībā] vēl nebija atteicies no epikūriešu, stoiķu un skeptiķu apvienošanas vienā filozofijas virzienā - pašapziņas filozofijā. Tas nozīmē, ka viņš vēl nesaskatīja visu materiālisma un ideālisma pretstata nozīmi.
- Vēl spilgtāk tas [ģeometrijas apšaubīšana] izpaudās skeptiķu uzskatos. Piemēram, romietis Seksts Empīriķis (2. gadsimta beigās) ģeometrijas jēdzienus nosauca par tukšām abstrakcijām.
2.Cilvēks, kam ir raksturīga skepse, arī skepticisms2.
PiemēriSkeptiķi var smīkņāt un neticībā kratīt galvu!.. Romeo un Džuljetas dzīvo tikai dzejnieku iztēlē... Ģimenē noteicējs ir pieradums.
- Skeptiķi var smīkņāt un neticībā kratīt galvu!.. Romeo un Džuljetas dzīvo tikai dzejnieku iztēlē... Ģimenē noteicējs ir pieradums.
- Arvīds Salums studiju gados un arī vēlāk bija sastapis ļaudis, kas neticēja nevienam un neuzticējās nevienam. Viņš lāgā nesaprata šos skeptiķus, nihilistus..
- Radās arī skeptiķi, kas neticēja, vai triju nedēļu laikā [baletdejotāja].. maz spēs lomu iestudēt..
Avoti: 7-1. sējums