sklanda
sklanda -as, s.
1.apv. Pagarš, tievs apaļkoks; kārts.
Piemēri..pie žoga sklandām un ošiem piesieti, vairāki kaimiņu zirgi gardām mutēm tiesāja seku.
2.apv. Izbraukta, ieslīpa vieta apledojuša ceļa virskārtā.
PiemēriRagavas reizēm sitās sklanda, tāpēc Andžiņš ievilka arī slēpītes tēva ragavās.
Stabili vārdu savienojumiSklandu rausis.
Avoti: 7-1. sējums