sklanda
sklanda -as, s.
1.apv. Pagarš, tievs apaļkoks; kārts.
Piemēri..pie žoga sklandām un ošiem piesieti, vairāki kaimiņu zirgi gardām mutēm tiesāja seku.
- ..pie žoga sklandām un ošiem piesieti, vairāki kaimiņu zirgi gardām mutēm tiesāja seku.
- Ziguns pagriezās uz lopu gatves pusi. Aiz mazas graviņas sākās aploki, apjozti ar sklandu žogu, kas tos nodalīja citu no cita un no meža.
- sal. Pašā mežmalā, tieva un taisna kā nomizota sklanda, pret debesīm slējās dūmu strūkliņa.
2.apv. Izbraukta, ieslīpa vieta apledojuša ceļa virskārtā.
PiemēriRagavas reizēm sitās sklanda, tāpēc Andžiņš ievilka arī slēpītes tēva ragavās.
- Ragavas reizēm sitās sklanda, tāpēc Andžiņš ievilka arī slēpītes tēva ragavās.
- Kādā slīpā sklanda kamanas pasitās uz leju.
Stabili vārdu savienojumiSklandu rausis.
- Sklandu rausis — Rausis ar sasmalcinātu burkānu, kartupeļu pildījumu. Sklandrausis.
Avoti: 7-1. sējums