skrīne1
skrīne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
skrīnis -ņa, v.; apv.
1.Lāde. Arī tīne.
PiemēriPrātā iešāvās skrīnis - uz laukiem tā saucot bērza tāšu lādi, kur meitas glabājot rotaslietas, vietām saucot par tīni..
2.Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
PiemēriEj skrīnē mālus bradāt!
3.Grūti izbrienams, izbraucams ceļš, lauks.
Piemēri..stipri šaubos, vai kādubrīd jutīšu iekšēju aicinājumu kājām mērot piecarpus kilometrus līdz pastam - un vēl pa šarudens skrīnēm un dangām!
Avoti: 7-1. sējums