skrūve
skrūve -es, dsk. ģen. -vju, s.
Cilindriska, retāk koniska detaļa, kam ārpusē ir izveidota vītne.
PiemēriSkrūves galva.
- Skrūves galva.
- Skrūves kāts.
- Skrūves gals.
- Ar skrūvēm panāk drošāku [būvkoku] savienojumu nekā ar naglām..
- Pie vienkāršo mehānismu grupas tradicionāli pieder sviras un bloki jeb trīši, kas ir sviru paveidi, kā arī slīpā plakne un tās paveidi - ķīļi un skrūves.
- Ķīļsavienojums, salīdzinot ar skrūvju savienojumu, ir vienkāršākas konstrukcijas..
- Burām piepalīdzot, kuģa skrūve dzina «Dapper» uz dienvidrītiem..
Stabili vārdu savienojumiKuģa (arī motorlaivas) skrūve.
- Kuģa (arī motorlaivas) skrūve — Kuģa (motorlaivas) dzenskrūve.
- Nav visas skrūves kārtībā vienk. — Saka par cilvēku, kam ir psihiski traucējumi.
- Skrūves kustība fiz. — Rotējoša ķermeņa kustība tā rotācijas ass virzienā.
- Skrūves pārvads — Pārvads, kas griezes kustību pārveido virzes kustībā, izmantojot vītnes pāri.
- Skrūvju savienojums — Skrūvsavienojums.
- Trūkst (kādas, arī vienas) skrūves vienk. — Saka par cilvēku, kas rīkojas dīvaini, nesaprātīgi.
Avoti: 7-1. sējums