skraukšķināt
skraukšķināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju
skraukšināt -inu, -ini, -ina, pag. -ināju; trans.; retāk
1.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) vairākkārt skraukšķ. Kraukšķināt.
PiemēriSkraukšķināt zarus.
1.1.Kost, košļāt ar skraukšķošu troksni.
Piemēri..brīnum jauki fasētās ēdamlietas pa naktīm sāka skraukšķināt peles.
1.2.intrans.
PiemēriTikai Julcīte savu [cukura gabaliņu] iemet tūlīt mutē un kož skraukšķinādama un tīksminādamās.
Avoti: 7-1. sējums