skriukšķēt
skriukšķēt parasti 3. pers., skriukšķ, pag. skriukšķēja
skriukšēt parasti 3. pers., skriukš, pag. skriukšēja; intrans.; retāk
Radīt īslaicīgu, asu troksni (piemēram, par ko cietu, sakaltušu, kas tiek kosts, spiests). Atskanēt šādam troksnim. Kriukšķēt.
Piemēri..es ar lielāko baudu tvēru brūni grauzdētās, apaļās maizītes, kas zobos patīkami skriukšķēja..
Avoti: 7-1. sējums