skrotēt
skrotēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju
1.trans. Gatavojot putraimus, daļēji atbrīvot (graudus) no apvalka, parasti beržot (to) galus.
PiemēriSkrotēt graudus.
- Skrotēt graudus.
- Skrotētās auzas zirgs vairāk košļā un iesiekalo.
2.trans.; sar. Pērt, sist.
PiemēriTēvs puikam muguru skrotējis..
- Tēvs puikam muguru skrotējis..
3.intrans.; reti Šaut (parasti ar skrotīm).
PiemēriSkrotē tik virsū!
- Skrotē tik virsū!
Avoti: 7-1. sējums