Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
skrots
skrots skrots, dsk. ģen. skrošu, s.
1.Munīcija (parasti medību ieročiem) – sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums.
PiemēriPēc cietības izšķir mīkstās un cietās skrotis... cietajās skrotīs svinam piejauc antimonu, varu un citus metālus.
  • Pēc cietības izšķir mīkstās un cietās skrotis... cietajās skrotīs svinam piejauc antimonu, varu un citus metālus.
  • Skrotīm jābūt pilnīgi apaļām, un to diametra starpība nedrīkst būt lielāka par 0,1 mm.
  • ..Bukubende raidīja mežzinim kājās skrošu kūli..
2.tehn. Sīks metāla lodveida veidojums kā virsmas apstrādei.
PiemēriTīrīt lējumu ar skrošu strūklu.
  • Tīrīt lējumu ar skrošu strūklu.
Avoti: 7-1. sējums