Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
skrots
skrots skrots, dsk. ģen. skrošu, s.
1.Munīcija (parasti medību ieročiem) — sīks svina vai tā sakausējuma lodveida veidojums.
PiemēriPēc cietības izšķir mīkstās un cietās skrotis... cietajās skrotīs svinam piejauc antimonu, varu un citus metālus.
2.tehn. Sīks metāla lodveida veidojums kā virsmas apstrādei.
PiemēriTīrīt lējumu ar skrošu strūklu.
Avoti: 7-1. sējums