skrīne1
skrīne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
skrīnis -ņa, v.; apv.
1.Lāde. Arī tīne.
PiemēriPrātā iešāvās skrīnis - uz laukiem tā saucot bērza tāšu lādi, kur meitas glabājot rotaslietas, vietām saucot par tīni..
- Prātā iešāvās skrīnis - uz laukiem tā saucot bērza tāšu lādi, kur meitas glabājot rotaslietas, vietām saucot par tīni..
- Pūra lādēm sita likteņa stunda. Bet tās jau nestāvēja tukšas: tagad, kad skrīnes svieda ārā, īsti atklājās, ko tās bija glabājušas.
- ..darba augļi visi nāk pašiem par svētību - gan tie, kas valsts klētī dodami, gan tie, kas klētī un skrīnē paliek.
2.Kaste mālu mīcīšanai, kaļķu veldzēšanai.
PiemēriEj skrīnē mālus bradāt!
- Ej skrīnē mālus bradāt!
3.Grūti izbrienams, izbraucams ceļš, lauks.
Piemēri..stipri šaubos, vai kādubrīd jutīšu iekšēju aicinājumu kājām mērot piecarpus kilometrus līdz pastam - un vēl pa šarudens skrīnēm un dangām!
- ..stipri šaubos, vai kādubrīd jutīšu iekšēju aicinājumu kājām mērot piecarpus kilometrus līdz pastam - un vēl pa šarudens skrīnēm un dangām!
- Lielceļš, kas liecas pāri pakalnam, patlaban tāds mālu skrīnis, ka nevar ne izbrist..
- Pēdējo dienu lietavas mālaino kalnu trasi bija pārvērtušas lipīgā dubļu skrīnī.
Avoti: 7-1. sējums