skumjš
skumjš -ais; s. -a, -ā
skumji apst.
1.Tāds, kas izjūt skumjas.
PiemēriZēns ir skumjš un nomākts, par tādu bērnu nebūtu prieka nevienai mātei..
1.1.Tāds, kam ir raksturīga, parasti viegla, nomāktība, aktivitātes mazināšanās (parasti par psihisku stāvokli).
PiemēriSkumjš garastāvoklis.
1.2.apst. Parasti savienojumā ar «būt», «tikt», «tapi» formām apzīmē tādu stāvokli, kas ir saistīts ar skumjām.
PiemēriViņš atcerējās tukšo dzīvokli,.. un piepeši kļuva skumji.
1.3.Tāds, kurā izpaužos skumjas.
Piemēri..vecā vīra acis - zilas un skaidras - ar skumju skatienu noraudzījās uz balto kuģi.
1.4.Tāds, kura saturā izpaužas skumjas. Tāds, kas izraisa skumjas.
PiemēriSkumjš stāsts.
2.Tāds, kas ir saistīts ar skumjām (piemēram, par vietu, norisi).
PiemēriSniegotais purvs bija vientuļš un skumjš, nekur neredzēja ne dzīvas dvēseles.
2.1.Par laikposmu, arī mūžu, tā posmu.
PiemēriSkumja diena.
Avoti: 7-1. sējums