skutele
skutele -es, dsk. ģen. -ļu, s.
1.apv. Galvas uts.
PiemēriMāte.. sauca [zēnam], lai nākot izsukāt galvu, citādi skuteles vēl aizvedīšot uz mežu un piesiešot pie koka.
2.apv. Kašķa ērce.
PiemēriSmalko Anna gribēja skriet pārdzīt lopus mājās, bet saimniece nosprieda, ka govīm tā [lietū] labi izskalo skuteles no ādas..
3.niev. Palaidnīga meitene.
PiemēriPindaks: Ak tu man vēl tā liela pretī! Skaties, skutele! Bet es tev gan...
Avoti: 7-1. sējums