skābt
skābt skābstu, skābsti, skābst, pag. skābu; intrans.
1.parasti 3. pers. Kļūt skābam (1).
PiemēriPiens siltumā skābst.
2.parasti 3. pers. Kļūt skābam (2).
3.sar. Kļūt īgnam, nelaipnam. Arī kļūt neapmierinātam.
PiemēriBet vai tad ne no šā, ne no tā var tikai skābt..? Nebūt ne! Ja vien cilvēks pēc dabas nav sirdīgs īgņa..
Avoti: 7-1. sējums