skābt
skābt skābstu, skābsti, skābst, pag. skābu; intrans.
1.parasti 3. pers. Kļūt skābam (1).
PiemēriPiens siltumā skābst.
- Piens siltumā skābst.
- ..kukurūzai neļaušot nobriedināt graudu vālītes, bet nopļaušot agrāk. Mašīna sagriezīšot, zirgs ar kājām tvertnē sastampāšot. Lai tad skābstot.
- Svaigus kartupeļus nav ieteicams skābēt kopā ar grūti skābstošām kultūrām, jo tad pazeminās skābbarības kvalitāte..
- Augsnēm ar lielu ūdens daudzumu ir pastiprināta tieksme skābt.. un kļūt nederīgām tādu kultūru audzēšanā, kas skābumu nepacieš.
2.parasti 3. pers. Kļūt skābam (2).
3.sar. Kļūt īgnam, nelaipnam. Arī kļūt neapmierinātam.
PiemēriBet vai tad ne no šā, ne no tā var tikai skābt..? Nebūt ne! Ja vien cilvēks pēc dabas nav sirdīgs īgņa..
- Bet vai tad ne no šā, ne no tā var tikai skābt..? Nebūt ne! Ja vien cilvēks pēc dabas nav sirdīgs īgņa..
- ..Mājās ķildīga sieva lai skābst, Pilsonis ruma un mīlas slāpst.
Avoti: 7-1. sējums