skūt
skūt skuju, skuj, skuj, pag. skuvu; trans.
1.Dalīt nost no ādas ar ko asu, arī vibrējošu, rotējošu (apmatojumu, parasti bārdu).
PiemēriIztālēm var redzēt, ka priekšnieks šorīt skuvis bārdu un iešņāpis apaļajā zodā.
1.1.Šādā veidā dalīt nost apmatojumu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
PiemēriRūpīgi skūts vīrietis.
Stabili vārdu savienojumiGludi skūt.
Avoti: 7-1. sējums