skūt
skūt skuju, skuj, skuj, pag. skuvu; trans.
1.Dalīt nost no ādas ar ko asu, arī vibrējošu, rotējošu (apmatojumu, parasti bārdu).
PiemēriIztālēm var redzēt, ka priekšnieks šorīt skuvis bārdu un iešņāpis apaļajā zodā.
- Iztālēm var redzēt, ka priekšnieks šorīt skuvis bārdu un iešņāpis apaļajā zodā.
- Palicis viens, Kaspars sameklēja bārdas nazi un.. sāka skūt nedēļām ilgi augušo bārdu.
1.1.Šādā veidā dalīt nost apmatojumu (cilvēkam, tā ķermeņa daļai).
PiemēriRūpīgi skūts vīrietis.
- Rūpīgi skūts vīrietis.
- Eidim.. seja svaigi skūta..
- Galvu skuj matu augšanas virzienā. Sāk skūt no pakauša..
- pārn. Anīte un Cūkulauckiene mizo kartupeļus un skuj burkānus.
Stabili vārdu savienojumiGludi skūt.
- Gludi skūt — Rūpīgi skūt.
Avoti: 7-1. sējums