slābs
slābs -ais; s. -a, -ā
slābi apst.
1.Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Slābans.
Piemēri..jūtos vēl slābs [pēc slimošanas]. Es gan lēnām pieceļos, aizeju līdz logam, bet kājas tādas kā zāģu skaidām piestūķētas..
1.1.Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām). Ļengans.
PiemēriEs skaidri sajutu žandarmu skatienus, tie sūca man laukā asinis un padarīja slābas kājas..
1.2.Tāds, kam nav spraiguma (par kustībām, norisēm).
PiemēriRokas viņai slābi nolaistas gar ceļiem, galva kā bez spēka liecas iesāņus..
1.3.Tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām). Tāds, kas nav saspriegts (par priekšmetiem).
PiemēriSlābi ziedi.
Avoti: 7-1. sējums