slāt
slāt slāju, slāj, slāj, pag. slāju; intrans.; sar.
1.Lempīgi, kājas velkot, iet.
PiemēriKrituma kalnā viņš sastapa Zeltiņu Jāni. Garš un lempīgs [lempīgs], kaklu kā dzērve sastiepis, slēja pretī, vīzēm sabraukto granti ardams..
1.1.Iet smagiem soļiem (par dzīvniekiem).
PiemēriPa ieliņu [Ceilonā] uz okeāna pusi lēni, prātīgi slāj pieci milzīgi ziloņi. Tie nostrādājušies, smagus baļķus pārvietodami..
Avoti: 7-1. sējums