slīgt
slīgt slīgstu, slīgsti, slīgst, pag. slīgu; intrans.
1.Lēni, parasti bezspēkā, sēsties, gulties u. tml.. Arī slīdēt lejup (gar ko).
PiemēriBezspēkā slīgt uz gultas.
- Bezspēkā slīgt uz gultas.
- Slīgt no siena vezuma.
- Acumirkli viņa sēdēja un tad.. aizsedza acis abām rokām un slīga atpakaļ uz muguras.
- «Es saprotu,» Ciemīte klusu noteica, lēni slīgdams krēslā.
- pārn. ..saceltie putekļi jau gurdi slīgst zemē..
1.1.Lēni, parasti nevarīgi, virzīties, arī liekties lejup (par ķermeņa daļu).
PiemēriPleci slīgst lejup.
- Pleci slīgst lejup.
- Plakstiņi slīgst uz leju.
- Savādā gaitā viņš izgāja manēžas vidū. Savādā tāpēc, ka viņa muskuļi bija atbrīvoti, rokas nevēzējās, bet kā nedzīvas slīga gar sāniem.
- Saimnieks sēž pie [automobiļa] stūres, bet es skatos - šim galva reizēm slīgst uz krūtīm, tad atkal pacērtas augšup.
- Puisēni sēdēja mīkstajā sūnā un klusēja. Locekļos ielija smags gurdums, un galvas slīga arvien zemāk.
1.2.pārn. Tikt lēni vērstam lejup (par skatienu).
PiemēriJānis ar varu saņēmies lūkoties brālim acīs, bet nevar. Neizprotamā grēka apziņā, nemierā un kaunā acis slīgst zemē.
- Jānis ar varu saņēmies lūkoties brālim acīs, bet nevar. Neizprotamā grēka apziņā, nemierā un kaunā acis slīgst zemē.
1.3.Lēni liekties lejup (no kāda smaguma).
PiemēriNo sniega smaguma slīgst egļu zari.
- No sniega smaguma slīgst egļu zari.
1.4.pārn. Rietot virzīties lejup (par debess spīdekļiem).
PiemēriViņa no mājām izgāja pavēlu, kad decembra saule jau slīga aiz meža zilganzaļās, tumšās sienas.
- Viņa no mājām izgāja pavēlu, kad decembra saule jau slīga aiz meža zilganzaļās, tumšās sienas.
- Jau vakaroja. Saule bija izšķiedusi visu savu dienas kvēli un gurda slīga pretī apvārsnim.
- Saule jau slīga uz vakarpusi, un arī pārgājiena ceļš sāka liekties atpakaļ.
2.Pakāpeniski virzīties, arī grimt (kur iekšā).
PiemēriRatu riteņi slīgst ceļa grambās.
- Ratu riteņi slīgst ceļa grambās.
- Kājas slīgst dubļos.
- Valstīdamies auto slīga bedrēs. Vieglā šūpošanās pārvērtās nepārtrauktā lēkāšanā.
- Sastapies ar vilni, laivas priekšgals pacēlās, kādu brīdi sastinga gaisā un, noplīkšķot pret ūdeni, atkal strauji slīga lejup.
- Es varu stāstīt, debesis cik gaiši dziļas,.. Un kā slīgst pļavas mitrā zālē kājas.
- pārn. Īsā ziemas diena slīgst rietā.
3.parasti 3. pers. Būt ietvertam, iekļautam (kur); grimt3.
PiemēriDārzi slīgst ziedos.
- Dārzi slīgst ziedos.
- Mežs slīgst tumsā.
- Viss vizmoja, naktī uzkritušā sniega nobalsināts, mājas slīga kupenās..
- Piejūras pļavas slīga ziedu krāšņumā. Koki un krūmi bija žilbinoši zaļi..
- Dārzus Latvijā kopušas paaudžu paaudzes, ābeļu ziedkupenās slīgušas mūsu tēvu tēvu sētas..
3.1.Atrodoties, aizstiepjoties tālumā, arī attālinoties, kļūt grūti saredzamam.
Piemēri..no tās [pils] pāri parkam un upes senlejai paveras tāla skatu perspektīva uz zilganā dūmakā slīgstošiem mežiem aiz Daugavas.
- ..no tās [pils] pāri parkam un upes senlejai paveras tāla skatu perspektīva uz zilganā dūmakā slīgstošiem mežiem aiz Daugavas.
4.Pakāpeniski nonākt kādā (psihiskā vai fizioloģiskā) stāvoklī, nodoties (kam).
PiemēriSlīgt melanholijā.
- Slīgt melanholijā.
- Slīgt snaudā.
- Viņa nesmējās, nepiedalījās darba biedreņu sarunās, bet aizvien dziļāk slīga kādā trulā, vientuļā apcerē..
- Elza lāgiem slīga bezsamaņā un murgoja..
- Es jūtu, ka slīgstu miegā. Un tad tas viss ir projām - nakts tumsa, klusums un ļaunās nojautas.
- pārn. Balts bērzs, pilns zeltainu lapu, ar zariem, kas skumjās slīgst..
4.1.Pakāpeniski nonākt kādos, parasti nevēlamos, nomācošos, apstākļos.
PiemēriTie [nemieri] bija nabadzībā slīgstošu, līdz izmisumam novestu zemnieku lokāli mēģinājumi atrisināt agrāros jautājumus..
- Tie [nemieri] bija nabadzībā slīgstošu, līdz izmisumam novestu zemnieku lokāli mēģinājumi atrisināt agrāros jautājumus..
4.2.Morāli degradēties.
PiemēriSlīgt mietpilsonībā.
- Slīgt mietpilsonībā.
- Slīgt alkoholismā.
5.parasti 3. pers. Brīvi krist (pār ko, uz kā), arī sākt segt, klāt (ko).
PiemēriZari slīgst uz žoga.
- Zari slīgst uz žoga.
- Viņa redzēja tikai baltu kaklu, brūnu seju un melnus, dabiskos viļņos pāri pleciem slīgstošus matus.
- Kad aizsegs skatu mūža tumsas plīvurs, Kad vainagi pār manu kapu slīgs, Lai zin ikviens - es visu savu dzīvi Tev, tēvu zeme, biju uzticīgs.
- pārn. ..Kamēr pāri bērziem zaļas bangas slīgst, Apse kalna galā sarkdama jau tvīkst.
6.parasti 3. pers. Izplatīties3.
PiemēriPār sporta laukumu jau slīga vasaras nakts krēslojums..
- Pār sporta laukumu jau slīga vasaras nakts krēslojums..
- Pievakare. Slīgst migla.
- Telpa bija piesmēķēta. Zili dūmi slīga līdz pašai grīdai.
Avoti: 7-1. sējums