Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
slīpne
slīpne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir slīpa virsma.
PiemēriVējš aizvirmo magoņu lapas pār rūsgano jumtu slīpnēm..
1.1.Slīps reljefa veidojums.
PiemēriKalna slīpne.
2.Īpaša, slīpi izbūvēta konstrukcija (kā) pārvietošanai.
PiemēriTajās [mašīnās] iekrāva nosūtīšanai gatavo produkciju - vēla pa slīpnēm smagas mucas..
3.mat. Taisne, kas ar citu taisni vai arī ar plakni veido šauru vai platu leņķi.
PiemēriNovilkt slīpni.
Avoti: 7-1. sējums