slaistīties

slaistīties -os, -ies, -ās, pag. -ījos; refl.

1.sar. Slinkot.

Piemēri«Kupenas līdz jumtam, neviena celiņa... Vīrieši slaistās pa istabu, nevar atrakt.»

«Kupenas līdz jumtam, neviena celiņa... Vīrieši slaistās pa istabu, nevar atrakt.»
«Apprecēji vecu vīru, lai varētu slaistīties. Tāpēc tu neproti ne govis slaukt, ne sienu grābt.»
Dīkdieņa loģika ir elementāra: kāpēc censties, ja var izdzīvot slaistoties..

1.1.Lēni kustēties, staigāt, arī atrasties (kur) bezdarbībā.

Piemēri..uzgaidāmā istabā slaistījās pieci seši prāvnieki..

..uzgaidāmā istabā slaistījās pieci seši prāvnieki..
Svētdienās Atis bija brīvs no darba. Varēja gulēt, slaistīties apkārt pa sādžu..
Saimnieks šodien arī visus gājējus atlaida no darbiem, un viņi slaistījās garlaikodamies pa pagalmu un dzēra Jurģu alu..
pārn. Ap atkritumu tvertnēm parasti slaistījās kaķi..

2.parasti 3. pers. Refl. → slaistīt. Tikt slaistītam.

PiemēriSunim aste slaistās.

Sunim aste slaistās.
Turpat uz zemē paklāta drēbes gabala slaistās divas vai vairāk galvas.
pārn. ..bija redzama pār ābeļdārza kuplo zaļumu nemierīgi slaistāmies akas slaidā vinda, kad meitas vilka lopiem ūdeni.

2.1.pārn. Atrasties, būt novietotam vertikāli vai slīpi.

PiemēriRijas nojumes gruvešos slaistījās sadegušu ratu asis, riepas un pļaujmašīnu paliekas.

Rijas nojumes gruvešos slaistījās sadegušu ratu asis, riepas un pļaujmašīnu paliekas.
Dažādas mašīnu nolietotās daļas [izgāztuvē] slaistās juku jukām.

Stabili vārdu savienojumiSlaistīties gar pakšķiem.

Avoti: 7-1. sējums