Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
slauktuve
slauktuve -es, dsk. ģen. -vju, s.
Trauks, kurā slaukšanas procesā pilda pienu. Slaucene.
PiemēriIeva iznāca no istabas, paņēma no pagraba priekšas lielu skārda slauktuvi un gāja uz laidaru. Arī mazā meitenīte gāja slaukt.
  • Ieva iznāca no istabas, paņēma no pagraba priekšas lielu skārda slauktuvi un gāja uz laidaru. Arī mazā meitenīte gāja slaukt.
  • Pret tukšās slauktuves dibenu atsitas pirmās skanīgās piena strūklas.
  • Man gribējās, lai vakara reizē, kad parasti izslaucām visvairāk, sanāktu pilnas divas slauktuves.
Avoti: 7-1. sējums