slavēt
slavēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ļoti atzinīgi vērtēt.
Piemēri..darbnīcā Svetlanai veiktin veicās... viņa bija otrā labākā šuvēja. «Tev, bērniņ, ir zelta rokas,» meistare Liepa viņu slavēja vienā slavēšanā.
- ..darbnīcā Svetlanai veiktin veicās... viņa bija otrā labākā šuvēja. «Tev, bērniņ, ir zelta rokas,» meistare Liepa viņu slavēja vienā slavēšanā.
- ..recenzenti visi kā viens slavēja jaunā aktiera veiksmi.
- «.. cik skanīgi prot dziedāt lakstīgala. Esmu dzirdējis, ka pat cilvēki viņas balsi slavējot.»
- Alus bij tiešām izdevies labs, Osis.. smaidīja vien, kad tie [viesi] slavēja viņa brūvējumu..
1.1.intrans.
Piemēri..nevar taču aizliegt slavēt, tāpat kā nevar aizliegt pelt... arī slavināšana ir talanta pārbaude.
- ..nevar taču aizliegt slavēt, tāpat kā nevar aizliegt pelt... arī slavināšana ir talanta pārbaude.
1.2.Ļoti atzinīgi vērtējot, dēvēt, saukt (par ko, kā).
PiemēriJānis tika slavēts par krietnu strādnieku..
- Jānis tika slavēts par krietnu strādnieku..
- Viņš bij.. plecīgs vīrs pusmūža gados.. un tika slavēts par ļoti stipru.
Avoti: 7-1. sējums