slavēt
slavēt -ēju, -ē, -ē, pag. -ēju; trans.
1.Ļoti atzinīgi vērtēt.
Piemēri..darbnīcā Svetlanai veiktin veicās... viņa bija otrā labākā šuvēja. «Tev, bērniņ, ir zelta rokas,» meistare Liepa viņu slavēja vienā slavēšanā.
1.1.intrans.
Piemēri..nevar taču aizliegt slavēt, tāpat kā nevar aizliegt pelt... arī slavināšana ir talanta pārbaude.
1.2.Ļoti atzinīgi vērtējot, dēvēt, saukt (par ko, kā).
PiemēriJānis tika slavēts par krietnu strādnieku..
Avoti: 7-1. sējums