slazds
slazds -a, v.
1.Ierīce (parasti savvaļas dzīvnieku) ķeršanai.
PiemēriŽurku slazds.
1.1.Putnu ķeramā ierīce. Murdslazds.
PiemēriTas bija no drāts ar aizkrītamām durtiņām. Vidū bija āķis, kura viens gals atradās slazda iekšpusē, un pie tā mēdza piestiprināt gaļu vai maizi. Otrs āķa gals atradās slazda ārpusē.. Tikko pele iegāja slazdā un parāva uzsprausto kumosu, - klaps, slazds aizkrita. Pele bija gūstā.
Stabili vārdu savienojumi(Kā) slazda valgs.
1.2.pārn. Nevēlama, bīstama situācija. Paņēmiens, ar kuru ievilina (pretinieku) šādā situācijā.
Piemēri..[spiegs] nospieda durvju rokturi. Dīvainā kārtā durvis atvērās. Kas tas? Slazdi? Vēl varbūt varētu izmukt?
2.tehn. Ierīce, iekārta (kā, piemēram, elementārdaļiņu) uztveršanai, apturēšanai.
PiemēriKineskops ar jonu slazdu.
Avoti: 7-1. sējums