sliecība
sliecība -as, s.
1.Tieksme, tendence (piemēram, uz kādu darbību, stāvokli). Slieksme (1), nosliece1.
PiemēriSliecība uz tūrismu.
- Sliecība uz tūrismu.
- «Vai tev, mīļais, nepiemīt sliecība uz lielīšanos?» atgriezdamies teica Rūdolfs, kas pa ceļam bija šo to dzirdējis.
- Šerifam piemīt sliecība būt asprātīgam, un viņš arī var atļauties būt asprātīgs..
- Dažādas individuālās tieksmes un sliecības parādās mazam bērnam.
1.1.Attīstības virziens. Satura ideoloģiska virzība (piemēram, mākslas darbiem).
PiemēriDzeja ar sliecību uz romantismu.
- Dzeja ar sliecību uz romantismu.
2.Iedzimta, pastiprināta iespējamība (iegūt slimību vai tās simptomus, arī ķermeņa svaru, lielumu u. tml.). Slieksme (2), nosliece3.
PiemēriPar diatēzi sauc no iepriekšējām paaudzēm pārmantotas un dzīves laikā iegūtas īpatnības, kad bērna organismam ir sliecība uz kādu noteiktu slimību grupu.
- Par diatēzi sauc no iepriekšējām paaudzēm pārmantotas un dzīves laikā iegūtas īpatnības, kad bērna organismam ir sliecība uz kādu noteiktu slimību grupu.
- Viņa bija apmēram galvas tiesu zemāka par izstīdzējušo vīru, vingra, lai gan ar nelielu sliecību uz tuklumu..
Avoti: 7-1. sējums