slābs
slābs -ais; s. -a, -ā
slābi apst.
1.Gurdens (par cilvēkiem vai dzīvniekiem). Slābans.
Piemēri..jūtos vēl slābs [pēc slimošanas]. Es gan lēnām pieceļos, aizeju līdz logam, bet kājas tādas kā zāģu skaidām piestūķētas..
- ..jūtos vēl slābs [pēc slimošanas]. Es gan lēnām pieceļos, aizeju līdz logam, bet kājas tādas kā zāģu skaidām piestūķētas..
- Arī stiprais Pēteris, kā likās, palika slābāks [cīnoties]. To Jancis manīja no viņa rokām, kas neturējās vairs tik cieši krūtīs..
1.1.Tāds, kura muskuļi ir nesasprindzināti, arī bezspēcīgi (par ķermeni, tā daļām). Ļengans.
PiemēriEs skaidri sajutu žandarmu skatienus, tie sūca man laukā asinis un padarīja slābas kājas..
- Es skaidri sajutu žandarmu skatienus, tie sūca man laukā asinis un padarīja slābas kājas..
- Šķiet - kalējīša [kalējiene] mestu krustu, Bet bailēs roka slāba top..
1.2.Tāds, kam nav spraiguma (par kustībām, norisēm).
PiemēriRokas viņai slābi nolaistas gar ceļiem, galva kā bez spēka liecas iesāņus..
- Rokas viņai slābi nolaistas gar ceļiem, galva kā bez spēka liecas iesāņus..
- Vepris krāca, un šie krācieni kļuva arvien slābāki un pārgāja smagās elsās..
1.3.Tāds, kas, zaudējot stingrumu, liecas lejup (par augiem, to daļām). Tāds, kas nav saspriegts (par priekšmetiem).
PiemēriSlābi ziedi.
- Slābi ziedi.
- ..motocikla priekšējā riepa kļūst slāba... viņš apskatīja riepu un redzēja, ka tajā iedūrušās vairākas naglas..
Avoti: 7-1. sējums