Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
slāniskums
slāniskums -a, v.; parasti vsk.
1.ģeol. Vispārināta īpašība → slānisks1, šīs īpašības konkrēta izpausme. Sekundāra slāniska uzbūve (parasti nogulumiežiem, metamorfajiem iežiem), kas radusies iežu pārvietošanās gaitā, piemēram, spiediena iedarbības rezultātā.
PiemēriVizlas slānekļi ir tumši vai sudrabaini spīdīgi pilnkristāliski ieži,.. ar pilnīgi paralēlu slāniskumu.
2.Vispārināta īpašība → slānisks2, šīs īpašības konkrēta izpausme.
3.Vispārināta īpašība → slānisks3, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Avoti: 7-1. sējums