slīpne
slīpne -es, dsk. ģen. -ņu, s.
1.Priekšmets, priekšmeta daļa, arī veidojums, kam ir slīpa virsma.
PiemēriVējš aizvirmo magoņu lapas pār rūsgano jumtu slīpnēm..
- Vējš aizvirmo magoņu lapas pār rūsgano jumtu slīpnēm..
- pārn. Zaļi ruzgans linu lauks tepat priekšā, tālāk.. puķainiem mākoņu pinkuļiem noklāta debess slīpne līdz pat Aizlakstes mežam.
1.1.Slīps reljefa veidojums.
PiemēriKalna slīpne.
- Kalna slīpne.
- Upes krasta slīpne.
- Ceļš, taisns kā bulta, lēzenā slīpne laižas iekšā Laudāna zemienē.
- ..viņš drāza garām pa stāvo nogāzes slipni, assgalu riteņos metinādams un ratus šķērsu saraudams..
- ..viņš ilgi gāja pa pašu liedaga slīpni, pa cieti pieplacinātajām smiltīm.
- pārn. Pa krasta slīpni noslīd dzīves bēgums, Pie smiltīm tveroties ar kroplu sakņu rokām..
2.Īpaša, slīpi izbūvēta konstrukcija (kā) pārvietošanai.
PiemēriTajās [mašīnās] iekrāva nosūtīšanai gatavo produkciju - vēla pa slīpnēm smagas mucas..
- Tajās [mašīnās] iekrāva nosūtīšanai gatavo produkciju - vēla pa slīpnēm smagas mucas..
3.mat. Taisne, kas ar citu taisni vai arī ar plakni veido šauru vai platu leņķi.
PiemēriNovilkt slīpni.
- Novilkt slīpni.
- Leņķis starp slīpni un tās projekciju uz plaknes ir vismazākais no leņķiem, kurus veido slīpne ar jebkuru no taisnēm, kas atrodas dotajā plaknē..
Avoti: 7-1. sējums