smārds
smārds -a, v.; apv.
1.Smarža1.
PiemēriIstaba sāka smaržot pēc.. saulē sasilušu sveķu tīkamā smārda.
- Istaba sāka smaržot pēc.. saulē sasilušu sveķu tīkamā smārda.
- Darba tikums nāk ar siena smārdu, ar uzcītību..
2.Smaka.
PiemēriDumpim slāpa. Paris reižu viņš noliecās pie akacīša, bet, juzdams rāvas smārdu, piecēlās nedzēris.
- Dumpim slāpa. Paris reižu viņš noliecās pie akacīša, bet, juzdams rāvas smārdu, piecēlās nedzēris.
- Taču brīdi pa brīdim vējš.. atnesa cilvēku mītņu vēsmas - ēdienu aromātus, dūmu sūrumu, kūtsmēslu smārdu..
- Pāri žogam plūda aitu, zirgu un govju smārds.
Avoti: 7-2. sējums