Latviešu literārās valodas vārdnīca
85 581 šķirklis
sniegains
sniegains -ais; s. -a, -ā
sniegaini apst.
1.Tāds, kas ir klāts ar sniegu. Tāds, kur ir daudz sniega.
PiemēriSniegaini lauki.
1.1.Tāds, kas ir aplipis, novārtījies ar sniegu.
PiemēriJau aiz durvīm dauzīdams sniegainos velteņus, viņš sāka aizgūtnēm stāstīt..
1.2.Tāds, kad snieg sniegs (par laikposmu, laikapstākļiem). Tāds, kad ir samērā bieza sniega sega.
PiemēriTrešā - sniegainā, bet siltā medību diena izrādījās viena no veiksmīgākajām..
2.Ļoti balts. Sniegbalts.
PiemēriIenāca medmāsa. Tā bija jauniņa meitene.. tik baltu sejas ādu, ka tā tikko atšķīrās no viņas sniegainā tērpa..
Avoti: 7-2. sējums