sniegains
sniegains -ais; s. -a, -ā
sniegaini apst.
1.Tāds, kas ir klāts ar sniegu. Tāds, kur ir daudz sniega.
PiemēriSniegaini lauki.
- Sniegaini lauki.
- ..pa šauru sniegainu ietvi tipina veca tantiņa..
- Tēvs visas mūža dienas sniegainajos meža ceļos izsalies..
- ..dūmi, kas reizēm izlocījās vijīgi līdz pat zemei.., stāstīja, ka zem sniegainajiem jumtiem burbuļo uz plīšu caurumiem priecīgi ēdienu grāpīši..
1.1.Tāds, kas ir aplipis, novārtījies ar sniegu.
PiemēriJau aiz durvīm dauzīdams sniegainos velteņus, viņš sāka aizgūtnēm stāstīt..
- Jau aiz durvīm dauzīdams sniegainos velteņus, viņš sāka aizgūtnēm stāstīt..
- Tāds, nobridies un sniegains, viņš neiedrošinājās kāpt uz tīrās grīdas..
- Krāsni deg sniegaini zari, Liesma spēj saltumu mākt.
1.2.Tāds, kad snieg sniegs (par laikposmu, laikapstākļiem). Tāds, kad ir samērā bieza sniega sega.
PiemēriTrešā - sniegainā, bet siltā medību diena izrādījās viena no veiksmīgākajām..
- Trešā - sniegainā, bet siltā medību diena izrādījās viena no veiksmīgākajām..
- Ziema [Karēlijā] - mēreni auksta, sniegaina..
- Ļoti bieži Straumēnus apmeklēja kāds cits vīrs, kuru reiz sniegainā un klusā svētdienā ļaudis ieraudzīja pa vārtiem pagalmā ienākam.
- Decembrī pārsvarā bija sniegains, un janvāris bija sniegains.
2.Ļoti balts. Sniegbalts.
PiemēriIenāca medmāsa. Tā bija jauniņa meitene.. tik baltu sejas ādu, ka tā tikko atšķīrās no viņas sniegainā tērpa..
- Ienāca medmāsa. Tā bija jauniņa meitene.. tik baltu sejas ādu, ka tā tikko atšķīrās no viņas sniegainā tērpa..
- Es izsalcis esmu - viz galdauts man sniegains, Kur laipnīga saimniece mielastu gādā.
- ..ķirši ietērpās vieglos, sniegainos plīvuros, un ābeles iegrima smagās, sārtbaltās putās..
Avoti: 7-2. sējums