Latviešu literārās valodas vārdnīca
64 265 šķirkļi
sniegputenis
sniegputenis -ņa, v.
Sniega pārvietošanās tuvu zemes virsai vai sniega segas virsai vēja iedarbībā, parasti snigšanas laikā; arī putenis.
PiemēriZemais sniegputenis.
  • Zemais sniegputenis.
  • Vecgada vakars atnāk ar sniegputeni. Iesākumā vējš dzenā sīkas, sausas pārslas, tad to kļūst aizvien vairāk, vējš pieņemas spēkā, un visa pilsētiņa paslēpjas zem pienaini balta mākoņa.
  • Zīra: Paklausies - ārā... - Iraids: Nedzirdu gluži nekā. - Zīra: Kā sniegputenis plosās ap mūsu baraku...
  • No rietumiem vēlās pelēki mākoņi, šķiet, taisījās atkal uz sniegputeni.
Avoti: 7-2. sējums